Pirmdzimto lestadiāņu atmodas kustība
Pēc savas nāves Jēzus augšāmcēlās no kapa, nāca pie saviem mācekļiem un sveica tos ar miera sveicienu. Saskaņā ar Jāņa evaņģēliju Jēzus viņiem sacīja: “Miers jums! Kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī es jūs sūtu!” To pateicis, viņš uzpūta dvašu un tiem sacīja: “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti” (Jāņa 20:21–23). Dievs vienmēr ir aicinājis cilvēkus uz kalpošanu Viņam, un Debesu valstības atslēgas joprojām ir uzticētas mums (skat. Mateja 16:19).
Reformators Mārtiņš Luters (1483-1546) gadiem ilgi dzīvoja ar atmodinātu sirdsapziņu, samierināšanos ar Dievu meklējot klostera dzīvē. Tikai tad, kad viņam tika sludināts piedošanas vārds, viņš atrada mieru, un tas Lutera sirdī iedvesa dzīvu ticību. Ticību, kuru var iedegt tikai Dievs. Gaismas stars izgāja cauri Lutera sirdij, kad viņš piedzīvoja Bībeles vārdus: “Taisnais no ticības dzīvos” (Romiešiem 1:17). Jēzus savai draudzei uz zemes ir devis uzdevumu un pilnvaras piedot grēkus. Luters par to saka: ”Lai gan spēks piedot grēkus pieder Dievam, mums ir jāzina, ka viņš šo spēku izmanto caur amatu, kuram viņš aicināja apustuļus.”
Larss Levi Lestadiuss (1800-1861) dzimis Jekvikā, Ziemeļzviedrijā. Upsalā studējis botāniku un teoloģiju, 1825. gadā iesvētīts mācītājā amatā Zviedrijas baznīcā un pēc tam viņš bija mācītājs Kāresuvanto. Tikai 1844. gadā Lestadiuss piedzīvoja dzīvu ticību, un tas bija sākums varenai atmodai. Kad viņš 1844 gadā bija vienā no saviem daudzajiem pārbaudes braucieniem, ar viņu aprunājās sāmu meitene Lapzemes Marija, kuras īstais vārds bija Milla Klemensdotere. Meitene no savas pieredzes zināja, kādā dvēseles stāvoklī bija Lestadiuss, un nāca palīgā viņa bēdās. Pati Marija bija nopietna kristiete, kas bija nonākusi pie dzīvas ticības caur Noras draudzes mācītāju Peru Brandelu.
Šis mierinājums, ticības vārds (Rom.10:8) tiek sludināts starp mums, proti, grēku piedošanas vārds Jēzus vārdā un asinīs. Tā evaņģēlijs un dzīvā ticība izplatījās no sirds uz sirdi, ”no ticības uz ticību” (Rom.1:16-17). Johans Rātamā (1811–1899), viens no Lestadiusa tuvākajiem līdzstrādniekiem, apraksta savu redzējumu, kā šī atmoda no mazas sēkliņas izaug par lielu koku, kura zari stiepjas pāri valstu un okeānu robežām. Koka saknes atrodas Zviedrijas Lapzemē. Kristietība, sekojot apustuļu paraugam un tādējādi veicot misionāru darbu, ir saistīta ar Zviedrijas Lapzemes mātes draudzi.
Mēs esam pārliecināti, ka Bībele ir grāmatu grāmata, taču uzskatām arī Lestadiusa sprediķus par tik vērtīgiem, ka mēs lasām tos ikreiz, kad pulcējamies sapulcēs, lai dzirdētu Dieva vārdu. Mūsu tikšanās sākas ar dziedāšanu, lūgšanu un Lestadiusa sprediķa nolasīšanu, pēc tam viens no sludinātājiem izskaidro kādu Bībeles vietu. Tikšanās beidzas ar lūgšanu un dziesmu.
Mums par lielu prieku daudzi bērni un jaunieši seko kristietībai ar dzīvu ticību sirdī un pārliecību, ka ir Dieva bērni. Mēs rosīgi strādājam ar bērniem un jauniešiem. Mūsu sapulces ir atvērtas visiem, kas vēlas dzirdēt dzīvo Dieva vārdu, Kristus un apustuļu sludināto mācību. Mēs lūdzam, lai Dieva vārds ietekmē mūsu laika cilvēku sirdis, arī tavu. Katram cilvēkam vissvarīgākā ir viņa paša dzīvā ticība un kristietība, kas piešķir dzīvei jēgu un noteiktību, mierinājumu nāves priekšā un pārliecību par mūžīgo dzīvību.