Pirmdzimtā Laestadian atmodas kustība
| Atmodas kustība ir nosaukta zviedru mācītāja Larsa Levi Laestadiusa vārdā. Mūsu ticība un mācības nav nekas jauns, bet tā pati apustuliskā kristietība, ko pats Jēzus iedibināja, dibinot savu baznīcu. Apustuļi bija pirmie vēstneši, pēc kuriem kristietība ir izplatījusies ar mazākām un lielākām atmodām līdz pat mūsdienām. Šo pašu kristietību reformācijas priekšplānā 16. gadsimtā izvirzīja Mārtiņš Luters un vēlāk 19. gadsimtā Lēstadijs. Šī kristietība joprojām ir dzīva un pilnā spēkā.
Pēc savas nāves Jēzus piecēlās no kapa, nāca pie saviem mācekļiem un sveica tos ar miera sveicienu. Saskaņā ar Jāņa evaņģēliju Jēzus viņiem sacīja: “Miers ar jums! Kā Tēvs ir sūtījis mani, tā es jūs sūtu.” Kad viņš to bija sacījis, viņš uzelpoja: “Saņemiet Svēto Garu, kam jūs grēkus piedodat, tiem tie ir saglabāti” (Jāņa 20:21–23). Dievs vienmēr ir izmantojis cilvēkus kā savus kalpus, un Debesu valstības atslēgas joprojām ir mums sasniedzamas (skat. Mateja 16:19). Reformators Mārtiņš Luters (1483-1546) gadiem ilgi dzīvoja ar atmodinātu sirdsapziņu, mēģinot samierināties ar Dievu caur klostera dzīvi. Tikai tad, kad viņam tika sludināts atvainošanās vārds, viņš atrada mieru, un tas Lutera sirdī iedvesa dzīvu ticību, ticību, kuru var aizdedzināt tikai Dievs. Gaismas stars izgāja cauri Lutera sirdij, kad viņš piedzīvoja Bībeles vārdus: “Taisnais dzīvos no ticības” (Romiešiem 1:17). Jēzus savai draudzei uz zemes ir devis uzdevumu un pilnvaras piedot grēkus. Luters par to saka: ”Lai gan spēks piedot grēkus pieder Dievam, mums ir jāzina, ka viņš šo spēku izmanto caur amatu, kuram viņš aicināja apustuļus.” Larss Levijs Laestadiuss (1800-1861) dzimis Jekvikā, Ziemeļzviedrijā. Upsalā studējis botāniku un teoloģiju, 1825. gadā iesvētīts par priesteri Zviedrijas baznīcā un pēc tam iesvētīts par priesteri Kaaresuvanto. Tikai 1844. gadā Laestadijs sasniedza dzīvu ticību, un tas bija sākums varenai atmodai. |
Kamēr viņš 1844. gadā bija vienā no saviem daudzajiem pārbaudes braucieniem, ar viņu aprunājās sāmu meitene Lapina Marija, kuras īstais vārds bija Milla Klemensdotere. Meitene no savas pieredzes zināja, kādā prāta stāvoklī ir Lestādijs, un nāca viņam palīgā viņa bēdās. Pati Marija bija nopietna kristiete, kas bija nonākusi pie dzīvas ticības caur Noras draudzes atmodinātāju un mācītāju Pēru Brendelu.
Šis mierinājums, ticības vārds (Rom.10:8), tiek sludināts starp mums, proti, grēku piedošanas vārds Jēzus vārdā un asinīs. Tā evaņģēlijs un dzīvā ticība izplatījās no sirds uz sirdi, ”no ticības uz ticību” (Rom.1:16-17). Juhani Raattama (1811–1899), viens no Laestadius tuvākajiem līdzstrādniekiem, apraksta, kā viņš redzējis, kā šī atmoda no mazas sēkliņas izaug par lielu koku, kura zari stiepjas pāri karaļvalstu un okeānu robežām. Koka saknes atrodas Zviedrijas Lapzemē. Ar misionāru darbu, sekojot apustuliskajam modelim, kristietība ir saistīta ar Zviedrijas Lapzemes mātes baznīcu. Mēs uzskatām, ka Bībele ir grāmatu grāmata, taču mēs uzskatām arī par tik vērtīgiem Lēstadija sprediķiem, ka mēs lasām viņa sprediķus ikreiz, kad pulcējamies kopienās, lai dzirdētu Dieva vārdu. Mūsu tikšanās sākas ar himnas dziedāšanu, lūgšanu un Lēstadija sprediķa nolasīšanu, pēc kura viens no sludinātājiem runā no Bībeles teksta. Tikšanās beidzas ar lūgšanu un dziesmu. Mums par lielu prieku daudzi bērni un jaunieši seko kristietībai ar dzīvu ticību sirdī un ir pārliecināti par savu Dieva bērnu lomu. Mēs veicam plašu darbu ar bērniem un jauniešiem. Mūsu sadraudzības ir atvērtas visiem, kas vēlas dzirdēt dzīvo Dieva vārdu, Kristus un apustuļu sludināto mācību. Mēs lūdzam, lai Dieva vārds ietekmētu mūsu laika cilvēkus, tostarp jūsu sirdis. Visiem cilvēkiem vissvarīgākā ir viņu pašu dzīvā ticība un kristietība, kas piešķir dzīvei jēgu un noteiktību, mierinājumu nāvē un pārliecību par mūžīgo dzīvi. |